Monday , October 21 2019
Home / latvia / Asnate Ķirse-Ozoliņa: Do you mean that you are looking for a good day?

Asnate Ķirse-Ozoliņa: Do you mean that you are looking for a good day?



Ik pa laikam aktuāls kļūst jautājums par to, vai lauku olas i labākas jeb kvalitatīvākas par veikalā nopērkamām, kas ražotas rūpnieciski. No vienas puses – and the saprothes aim to pieņēmums, ka lauku olas i veselīgākas, jo vistiņas taču pastaigājas laukā un ēd, ko vēlas. Tāpat arī gandrīz katram ir viedoklis par lauku olu un veikala olu dzeltenuma atšķirībām.

Lai noskaidrotu šo pieņēmumu patiesumu, es veicu pētījumu par dažādi turētu vistu dēto olu ķīmisko sastāvu un mikrobioloģisko kvalitāti, salīdzinot olas, kuras dējušas brīvos apstākļos, kūtī un sprostos turētas vistas. Pētījuma rezultāti pārliecinoši parāda, to visu veidu olas, tostarp arī sprostos audzētu vistu olas, pēc qualitāvajim parametri būtiski neatšķiras, visām ir ES regulām atbilstoša kvalitāte.

Atšķirība ir cenā, ne kvalitātē

Pētījuma rezultāti uzskatāmi parāda, ka dažādos apstākļos turētu vistu dēto olu sastāvā un kvalitātē nav būtisku atšķirbu. To pretend that I pay for the privy to the country, I would like to give you a good quality of the jar – it is a pleasure and pleasure for you to enjoy the satur līdzvērtīgu visu nepieciešamo uzturvielu daudzumu.

Arvien biežāk sabiedrībā parādās viedoklis, fermās audzētu vistu olas ir veselīgākas, jo iegūtas no brīvos apstākļos turētām vistām. Turklāt jaunās māmiņas nereti tiek nosodītas, and it is dangerous for the sake of the biological life of the biological society, as well as in the battles of the country. Taču attiecībā uz olām šis uzskats ir maldīgs, ko pierāda konkrētais pētījums. Laukos vista savu ēdienkarti saliek pati, tā teikt – ko ierauga, to ēd, savukārt, rūpnieciski rajojot olas, vistām barība tiek sakombinēta no dažādām izejvielām, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un veselīgu uzturu, kas secīgi ietekmē arī olu kvalitāti. Tādēļ, izdarot izvēli par labu lauku vai tā sauktajām veikala olām, šaubām par kvalitāti nevajadzētu būt noteicošajam faktoram, jo ​​arī pētījums atklāja, ka procentuālās rādītāju atashķības ir pavisam nelielas.

Piemēram, a relaxing atmosphere, offers you a brilliant and comfortable stay in your home, with no more than 9% chance of having a 1-2 grams of weight (attiecīgi – 11 and 12 grams). Arī šī atšķirība uzturā nekādas izmaiņas neizraisa. Protams, i cilvēks ēd kilogramu olu dienā masas uzaudzēšanai, nobīde būtu aptuveni 20 g. The point is to see the targets at 1-2 oles, which can be used in the dressing or in the 1-2 grams of clothing.

Visi parameters atbilst vadlīnijām

Lai nodrošinātu, ka pētījuma rezultāti ir konsekventi, tika pētīti viena ražotāja trīs olu veidi – veikalos tos var redzēt apzīmētus ar šādiem numuriem: 1 – brīvās turēšanas apstākļi; 2 – turēšana kūtī; 3 – turēšana sprostos. The results of the results, as far as the quality of the quality of the product is concerned, is regulated by the EC regulations, which are liable to the macroelement (oltaltumvielas, tauki), vitamins and minerals, as well as those of the majority of the population of the United States of America and in the case of pilnvērtīgam uzturam.

Runājot par atšķirībām, kas daudziem varētu būt izšķirošas, izvēloties konkrētā veida produktu, jāpiemin svārstības holesterīna daudzumā. Holesterīna saturs produktos ir visai aktuāls jautājums sabiedrībai, jo īpaši tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar tā regulāciju. Pētītajās sprostos dētajās olās ir mazāk holesterīna nekā citās olās, kas ir vērā ņemams, tās ne veselībai noteicošs rādītājs – visās olās holesterīna daudzums ir pietiekami minimāls, lai neietekmētu holesterīna līmeni vesela cilvēka organismā.

Atzķirības vērojamas arī vitamīnu rādītājos, piemēram, brīvi audzētu vistu olās ir mazāk A un E vitamīna, savukārt vietāk biotīna un D vitamīna. Garo omega-3 ķēžu taukskābju – EPA (eikozapentaēnskābe) un DHA (dokozaheksaēnskābe) – saturs visās olās neatšķiras. Interesting people, who are valued pētījumi norāda with pretēji rezultātiem – brīvi turētu vistu olās ir augstāks E vitamīna un omega-3 taukskābju saturs. The results of the paradox are not listed in the Latvian version of the product as a quality analytical, it can be air conditioned, augsne and citially with any factors associated with the use of chemicals, salīdzinot ar citām pasaules valstīm. Visiem trīs olu veidiem izmantojama ES uzturvielu norāde "dzelzs avots", tacu tas attiecas tikai uz vīriešiem, jo, kā zināms, sievietēm i augstāka nepieciešamība pēc dzelzs. Savukārt visas olas ir "cinka avots" sievietēm. Visu trīs veidu olas ir arī A vitamīna, E vitamīna, B2 vitamīna, fosfora un selēna avots.

Nelielas atšķirības parādās joda rādītājos. Brīvi turētu vistu olās konstatēts vielāk joda, jo pētījums veikts septembrī, kad brīvi turētu vistu barībā ir dažādi augi, sliekas un citas jodu saturošas barības vielas, kā tas nav, piemēram, ziemā. Līdz ar to I doubt the consequences of apgalvot, towards the brīvi turētu vistu olās ir iere iodā. Turpretī kūtī un sprostos turētu vistu ēdienkarti ir iespējams uzturēt constant i vajadzības gadījumā papildināt ar kādu konkrētu produktu, lai palielinātu konkrēta vitamīna daudzumu olās. Piemēram, I'll shrink it and pieejamas olas ar paaugstinātu omega-3 saturu. Tomēr, ņemot vērā, īpašības pārstājums Latvijā veikts pirmoreiz, noteikti korektam salīdzinājumam būtu nepieciešams veikt analīzes arī citā gadalaikā.

Olas – vērtīgs uzturvielu avots

Olu qualité nav atkarīga no vistu turēšanas apstākļiem, bet no tām piedāvātās barības, kurai jābūt sabalansētai un nepieciešamām uzturvielām piesātinātai. Pētījumā analyzētās dažādi turētu vistu olas ir vērtīgs uzturvielu avots, kas ir mikrobioloģiski trošės un nav piesārņots ar tādiem smagajiem metāliem kā kadmijs un svins. Uzturvielu svārstības vistu olu paraugos ir niecīgas, tādēļ no aspekta nav iespējams izvirzīt kādu no olu veidiem kā pašu labāko cilvēku uzturam.


Source link